Saulgriežu pārgājiens "No Rīta Buļļiem līdz Vakara Buļļiem"

Sestdien 22. jūnijā dosimies baudīt Saulgriežu laika burvību pārgājienā no Rīta Buļļiem uz Vakara Buļļiem. Pašlaik ir viszaļākais gada brīdis un Buļļu salas pļavas un meži ir ziedu pārpilnas. Tieši tagad tur varēsim sastapt mūsu savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzeguzenes un iespējams arī naktsvijoles.

Buļļu sala ir Latvijas lielākā sala. Tā ir 8 km gara un ap 2 kilometrus plata dabiskas izcelsmes sala, kuru no kontinenta norobežo Lielupe un Daugava. Ceļā iepazīsimies ar piekrastes zvejnieku ciemu kultūrvēsturi. Apskatīsim Buļļu muižas un kāpās ieputināto zvejnieku ciemu vietu. Uzkāpsim Buļļusalas augstākajā kāpā un iziesim cauri noslēpumainam mežam, kurā zem biezas smilšu kārtas dus ieputināts ciems un ceļiniekus maldina Vadātājs... LASĪT VAIRĀK...

Nāc, iepazīsti jāņuzāles! Pārgājiens Vecdaugavas pļavās

Ja esam nolēmuši iepazīt pļavu augus, tad tieši tagad - pirms un pēc Vasaras Saulgriežiem -  tam ir vispiemērotākais laiks!

Daudz iegūs arī tie, kuri draudzējas ar fotografēšanu. Jūnijs un jūlijs ir ziediem bagātākais mēnesis, turklāt ik pēc dažām nedēļām pļavas iekrāsojas savādāk. Pirms Jāņiem sulīgi zaļās pļavas sarkanīgas glezno spulgnaglenes un jūrmalas armērijas. Pamazām arvien vairāk tās nomaina dzeltenā toņu gamma, par ko rūpējas kodīgie laimiņi, lielie zvaguļi, bet vēlāk – vīgriezes. Pēc Jāņiem, kad plaukst jumstiņu gladiolu ceri, pļavas atkal sārtojas un visbeidzot jūlija vidū izkaltušos kāpu zālājus pēc pērkona negaisiem atdzīvina apaļlapu pulkstenīšu un kalnu norgalvīšu zilo toņu svaigums. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens uz Vārnukrogu

Piedalies vasarai piemērotā pārgājienā gar Buļļupes un Lielupes krastiem uz Vārnukrogu!

Šo sestdien, 8. jūnijā  plkst. 10.00 tiksimies Bolderājā pie autobusa pieturas “Bolderājas poliklīnika”.

Ceļā apskatīsim veco Bolderāju un aiziesim līdz Bumbu kalniņa skatu tornim. Apskatīsim Brīvības cīņu vietas Bolderājas kāpā un, ejot gar Buļlupes krastiem, nonāksim Vārnu krogā. Šeit atrodas Lielupes krasta augstākā kāpa – Baltā kāpā, no kuras paveras plašs skats uz Lielupes ieteku jūrā - Jaunupi. Tālākais ceļš vedīs gar Lielupes krastiem līdz Priedainei, no kurienes ar vilcienu varēsim atgriezties Rīgā. Pārgājienā iepazīsim apkārtnes dabas vērtības, kā arī Bolderājas, Vārnukroga un Priedaines vēsturi. Karstā laikā Buļļupē un Lielupē būs peldēšanās iespējas. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Vecāķi"

Šo svētdien, 9. jūnijā dodies ar mums pārgājienā uz Rīgas piejūras skaisto kūrortu - Vecāķiem! Pasākuma mērķis šoreiz iepazīties ar Vecāķu kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtībām.

Pārgājiens "Iepazīsti Ķemeru purvu! - Pārgājiens uz Lielajiem ezeriem"

Šo svētdien, 2. jūnijā dodamies uz Ķemeru tīreļa Lielajiem ezeriem!

Pārgājieni Ķemeru apkārtnē parasti tiek organizēti pa Tīreļa purva laipu, taču šoreiz mēs iesim tālāk – uz purva ziemeļaustrumu daļu. Tur atrodas divi lielākie Ķemeru tīreļa ezeri. Pēc to apskates dosimies rietumu virzienā, kur redzēsim dažāda veida purva dzelves, akačus un lāmas. Te apgūsim prasmi atrast purvā drošai iešanai piemērotākās takas. Iepazīsim purva raksturīgākos augus un biotopus. Labvēlīgos laika apstākļos būs iespēja peldēties purva ezeriņos. Pārgājiens noslēgsies maršruta sākuma punktā - dzelzceļa stacijā “Ķemeri”. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "Ceļojums uz Dzegužkalnu"

Šo sestdien, 1. jūnijā plkst. 10.00 tiksimies Jūrmalas gatves un Dzirciema ielas krustojumā pie degvielas uzpildes stacijas “Circle K” un dosimies iepazīt Iļģuciema apkaimi.

Dārza ielā apskatīsim barona fon Zengbuša muižu, kā arī 20. gs. 30. gados celto Apsīša un Žukovska radiorūpnīcu. Tālāk dosimies līdz bijušajai Pulka sētai, tad — Svētā Jura ciema vietai un Dzegužkalnam. Nordeķos redzēsim māju, kurā no 1891. – 1896. gadam dzīvojis komponists Emīls Dārziņš un Rīgas domkunga Vilhelma Kreslera itāļu renesanses stila formās celto savrupmāju, kā arī Nordeķu muižu. Tās pirmo īpašnieku — vēlāko Rīgas birģermeistaru — Hermani Viti Zviedrijas karalis Kārlis XII iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu, no kura cēlies muižiņas nosaukums. Atpakaļceļā apskatīsim Gerstenmeiera un Blaua muižas. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "No Rīta Buļļiem līdz Vakara Buļļiem"

Šajās brīvdienās 25. un 26. maijā dosimies pārgājienā uz Buļļu salu - Latvijas lielāko salu! Esam izstrādājuši jaunu maršrutu no Rīta Buļļiem uz Vakara Buļļiem. Izmanto iespēju priecāties par pašlaik Buļļupes krastos ziedošajām jūrmalas armērijām – aizsargājamiem augiem, kas Latvijā sastopami tikai Buļļupes, Vecdaugavas un Ķīšezera apkārtnē!

Buļļu sala ir 8 km gara un ap 2 kilometrus plata dabiskas izcelsmes sala, kuru no kontinenta norobežo Lielupe un Daugava. Ceļā iepazīsimies ar piekrastes zvejnieku ciemu kultūrvēsturi. Apskatīsim Buļļu muižas un kāpās ieputināto zvejnieku ciemu vietu. Uzkāpsim Buļļusalas augstākajā kāpā un iziesim cauri noslēpumainam mežam, kurā zem biezas smilšu kārtas dus ieputināts ciems un ceļiniekus maldina Vadātājs...

Pārgājienā noteikti iepazīsim arī Vakarbuļļu apkārtnes dabas vērtības. Mērīsim un fotografēsim dižkokus. Uzzināsim, kas ir biotopi un mācīsimies tos noteikt, vērosim vēlā pavasara pārvērtības dzīvajā dabā. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Āgenskalns"

2019. gada 18. un 19. maijā jauns pārgājiens Āgenskalnā.

Ja man jautā, kurš rajons līdzās Vecrīgai un pilsētas centram ir pats interesantākais, tad bez vilcināšanās atbildu: „Āgenskalns!” Interesantums ir tikai viena no šī rajona šķautnēm. Āgenskalns ir arī centram tuvākā jaukākā vieta Rīgā, it sevišķi ābeļziedu un ceriņu laikā. Noteikti ir vērts izbaudīt ziedos un zaļumos slīgstošās ieliņas ar senlaicīgiem koka namiņiem un priecāties par 20. gs. sākumā radīto jūgendstila arhitektūras pērļu smalkumu un eleganci. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "Ceļojums gar Mārupīti ceriņziedu laikā"

Svētdien, 12. maijā plkst. 10.00 tiksimies pie 10. tramvaja pieturas „Arkādijas parks” un dosimies aizraujošā ceļojumā no Māras dīķa līdz Lindenruhe muižiņai Mārupē. Izziņas pārgājiena mērķis tuvāk iepazīties ar Pārdaugavas kultūrvēsturisko mantojumu īpaši ar senajām muižiņām un dabas vērtībām.

Maršruts no Arkādijas parka vedīs gar Māras dīķa un Mārupītes krastiem līdz Borherta muižai, tad dosimies apskatīt Jaunās Bieriņu (Lindenruhe) muižas vietu. Tālāk sasniegsim 1906. gadā celto Šēnberģu muižiņu un iesim līdz Heinrihsona muižiņai un tēlnieku dārzam. Maršruta finālā sasniegsim veco Bieriņu (Lindenruhe) muižu, kuras tuvumā aplūkosim Mārupes ievērojamākos dižozolus. Protams, redzēsim vēl daudz ko citu! LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "Vilku kalnu izaicinājums"

Pārgājiena laikā apskatīsim daudzas apkārtnes ievērojamākās kāpas un iekarosim divas no Rīgas apkārtnes augstākajām virsotnēm – Baltajos kalnos un Vilku kalnos. Vispirms no Ziemeļblāzmas dosimies līdz Čigānu kalnam, tad šķērsosim Lapsu kalnu, iziesim cauri Mangaļmuižas laukiem un apskatīsim Mangaļmuižas parku. Tālāk dosimies pa Carnikavas un Garkalnes novadu robežstigu uz Baltajiem kalniem, tad Ērgļa kalna grēdu. Pa tās muguru aiziesim līdz Avotlejām. Mangaļu Eimura pļavās būs iespējas novērot tur it bieži sastopamos peļu klijānus un dzērves. Aiz Eimura nonāksim Dīķmežā un Vilku kalnos. Tālāk ceļš virzīsies gar Ādažu lidlauku uz Laveru ezeru, kur labvēlīgos apstākļos būs iespējams izpeldēties, lai gūtu spēku maršruta noslēguma posmam līdz Carnikavas dzelzceļa stacijai. LASĪT VAIRĀK...

Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Vecāķi"

Pārgājiens „Čaukciema purva izaicinājums”

Pārgājiens „Putnu dienas Jūgezerā”

Pārgājiens „Putnu dienas Eimuros”

Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Maskavas forštate"

BIĶERU SVĒTĀS KATRĪNAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA

J. K. Broce sniedzis ziņas, ka senākā Biķeru baznīca jeb, pareizāk, kapela te no koka celta jau 1694. gadā. 1701. vai 1702. gadā kara laikā tā izlaupīta, 1709. gadā savesta kārtībā un tad atkal kara vētrās sagrauta. Apkārtnes zemniekus iznīcināja mēris un tikai 1718. g. Biķeru draudzei atkal bija savs mācītājs. Dievkalpojumus noturēja attālajā Jumpravmuižā, bet, kopš 1735. g. zemnieka Jura Kaupes mājā. Tagadējā Biķeru baznīca celta 1765-1766 par apkārtnes zemnieku un Rīgas pilsoņu līdzekļiem. Būvdarbus Lielās ģildes vecākā Ernsta Heidefogeļa vadībā veica mūrniekmeistars J. N. Bergs un namdaris Albrehts, bet altāri un kanceli izgatavoja koktēlnieks K. G. Apelbaums. Dievnamu veltīja Krievijas ķeizarienei Katrīnai II un  iesvētīja 1766. gada 1. oktobrī. Svinīgo ceremoniju vadīja Rīgas pilsētas virsmācītājs J. I. fon Essens un Biķernieku virsmācītājs J. G. Ruhendorfs. Tajā piedalījies arī tolaik Rīgā dzīvojošais vācu apgaismotājs un publicists Johans Gotfrīds Herders, kas uzturējās Grāvenheides muižiņā pie E. Heidefogeļa. Herders iesvētīšanas svinībām uzrakstījis tekstu kantātei. D. Botefūra kompnēto kantāti izpildīja septiņi dziedātāji un trīspadsmit mūziķi. Herdera tekstu “latviešiem par prieku” latviski pārtulkojis viņa draugs, Rīgas latviešu Jāņa draudzes mācītājs K. Rāvensbergs.

1775. gada 19. jūlijā  īsi pirms dievkalpojuma sākuma zibens iespēra caur torni baznīcā, bet nenodarīja nekādu lielāku postu, vien apsvilināja altāri... Drīz pēc tam altāra kreisajos sānos piestiprināja metāla plāksni ar uzrakstu, kurā pieminēts šis notikums un lūgums Dievam: „Saudzē, Tēvs, saudzē!” Kopš tā laika baznīcu nav postījušas ne dabas stihijas, ne arī kari.

1875. gadā Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko izstrādāja projektu baznīcas kapitālai pārbūvei, taču dārdzības dēļ projekts palika nerealizēts. Šajā pat gadā pārcēla kanceli, kas racionālisma laika iespaidā agrāk atradās tieši virs altāra, atjaunoja altāri, nomainīja ērģeles un altāra galā piebūvēja plašu sakristeju.  Lieli remontdarbi notika 1926. gadā — baznīcā ievilka elektrību, tornim un sakristejai uzlika jaunu jumtu, ielika jaunu kanceli, nokrāsoja altāri, solus, apzeltīja torņa gaili un lodi, ierīkoja zibensnovedēju. 1936. gadā altāra daļā uzlika melnu granīta piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. 1940. gadā baznīcas jumta atjaunošanai 1000 latus ziedoja Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis. 1967. gadā dievkalpojumus baznīcā pārtrauca. Pamesto ēku izdemolēja. Bojā gāja ērģeles, altārglezna, soli, pazuda lustra un sakrālie trauki. 20. gs. 70. gados Dievnamā bija iekārtota vitrāžistu darbnīca, tomēr, spriežot pēc avīžu sludinājumiem tajā noturētas arī izvadīšanas ceremonijas. 1985. gadā baznīca nodota LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātam. Astoņdesmito gadu beigās ēku restaurēja un tai uzlika jaunu vara skārda jumtu, kā arī atjaunoja un apzeltīja torņa gaili. Ar no Vācijas saņemta ziedojuma palīdzību iesāka fasādes un iekšējo telpu remontu. Sākot ar 1989. gada 15. aprīli Biķeru baznīcā pēc 22 gadu pārtraukuma atsākās dievkalpojumi. 2003. gadā ar Ievas un Imanta Lancmaņu gādību baznīca atguva 17. gs. gleznoto gleznu „Kristus pie Krusta”.

Draudze

17. gs. vidū Rīgas patrimoniālapgabala (pilsētas lauku novada) austrumu daļā Rīgas rāte izveidoja Biķeru draudzi un 1654. – 1657. g. algoja tai mācītāju.

Līdz 2. Pasaules karam Biķeru draudzē kalpojuši 46 mācītāji, lielākā daļa no tiem — neilgu laiku, dažkārt tikai pāris mēnešus, bet vairāki mācītāji nokalpojuši pat 10 — 26 gadus:

J. G. Ruhendorfs (1762 — 1777),

K. G. Fausts (1822 — 1848),

F. Tilings (1848 — 1874),

V. Tilings (1874 — 1886),

K. Rotermunds (1891 — 1907),

1. Kāde (1907 — 1933).

No 1934. gada līdz sešdesmitajiem gadiem draudzē kalpojis Pēterus Kleperis, kurš 1968. gadā ievēlēts par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu.

Līdz 1967. gadam, kad draudzi slēdza par mācītāju kalpojis Haralds Kalniņš — vēlākais vācu draudžu bīskaps visā bijušajā PSRS teritorijā.

No 1989. gada draudzē kalpojuši mācītāji: Roberts Feldmanis, Māris Lukašēvics, Aivars salmanis, Gundars Bākulis un Aleksandrs Bite. 1991. gadā draudze par patstāvīgu mācītāju aicināja Aleksandru Biti.

Atrašanās vieta

Biķernieku baznīca celta smilšainā priedēm apauguša plato veida uzkalna augstākajā virsotnē Dreiliņupīte labajā krastā. Dienvidrietumos – rietumos no baznīcas līdz pat smilšu kāpām Biķernieku mežā un Grīziņkalna rajonā plešas zems, agrāk purvains līdzenums. Uz ziemeļiem un austrumiem atrodas smilšains priežu mežs. Aptuveni 300 m ziemeļaustrumos no baznīcas atrodas Biķeru kapsēta. Enciklopēdijā “Rīga” norādīts, ka Biķeru kapi atklāti tikai 19. gs., taču, spriežot pēc mācītāja Klepera ziņojuma, tajos rakts jau apm. 1500. g. un tie tādējādi ir vecāki nekā pati Biķeru draudze. Zelmārs Lancmanis [Strazdumuižas] pamatskolas skolēnu ekskursijas aprakstā uz ziemeļiem Juglas virzienā atzīmējis (iespējams bij. Juglas zvēraudzētavas teritorijā, tomēr tā vieta pagaidām nav precīzi lokalizēta) t.s. “Nāves lauku”. Zviedru laiku kartēs gar baznīcas vietu aptuveni tagadējās Biķernieku ielas vietā vedis ceļš uz Dreiliņu muižu vēlāko Brekšu muižu (bij. Juglas papīrfabrikas rajonā). Netālu no baznīcas bijušo Sēlīša (”Sellit”)  un Reņģes zemnieku sētu vietā jau pēc 1709.g. mēra epidēmijas dibināta Kaulu muiža — “Frankenhof”. Baznīca atradusies Rīgas patrimonālapgabala teritorijā, vēlāk iekļauta Dreiliņu pagastā un pēc tam Rīgas pilsētā. Jau 1801. g. blakus baznīcai atradusies skolas ēka.

Arhitektūra un iekārta

Biķernieku baznīca, Biķeru baznīca ir arhitektūras piemineklis — vienkārši veidota vēlā baroka baznīca.  Projekta autors nezināms. Biķernieku baznīca ir taisnstūra plānojuma vienjoma celtne ar piebūvētu torni un sakristeju. Ēku sedz ļoti augsts, glazētu kārniņu jumts ar lukarnām. Torni noslēdz mīksti plastiskās formās veidots kupols ar lodi un gaili. Baroka formās veidoto ieejas portālu grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis, kas atgādina baznīcas piederību bijušajam Rīgas patrimoniālapgabalam. Baznīcas zālei horizontāli, apmesti griesti, lieli sīkrūšu logi. Interjerā saglabājies ērģeļu balkons, ko balsta toskāniešu kārtojuma koka kolonnas.

Sakarā ar to, ka celtnei apkārt paaugstinājies zemes līmenis, kurš laika gaitā nosedzis cokola daļu, šobrīd restaurētais un nokrāsotais 20. gs. otrajā pusē rekonstruētais cokols izveidots neatbilstošā augstumā. Zem altāra telpas kapeņu vajadzībām izbūvētas velves, kas savam nolūkam nav izmantotas.  1991. g. konstatēts, ka grīda — draudzes telpā — dēļu, altārtelpā — kaļķakmens flīžu — saglabājusies no baznīcas celšanas laika, apmierinošā tehniskā stāvoklī. Torņa ieejas durvju vērtnes sbojātas 20. gs.70. gados — kombināta “Māksla” darbības laikā: kopā ar dēļu pamatni izzāģēta dekoratīva dzelzs kaluma atslēgu kārba, noplēstas deskoratīvās volūtas, profiljoslas un vērtņu seglīste, vērtņu ārējās plaknes apsistas ar dzelzs skārdu. Vērtņu iekšpusē saglabājušās dekoratīvas dzelzs kaluma viras, bultu pamatnes u.c. sīkāki elementi. No iekārtas priekšmetiem baznīcā saglabājušies tikai: 1875. gadā uzstādītā kancele (bez uzejas) un 1875. gadā izgatavotais ērģeļu prospekts. (..) Viens no trim misiņa kroņlukturiem pēc baznīcas demolēšanas stipri bojātā stāvoklī pārvests uz Rundāles pils muzeju un  restaurēts Viļņas restaurācijas institūtā. Svētā vakarēdiena trauki un baznīcas arhīvs gājuši bojā 2. Pasaules kara laikā. Nav zināma arī sudraba priekšmetu atrašanās vieta un to fotoattēli.

Arhitektūras sakrālais raksturojums

Baznīca uzbūvēta pakalnā. Kalns kā vieta uz zemes, kas iesniedzas debesīs, simbolizē debesu un zemes mistisko saistību: gan Bauslības galdiņu nodošanu Mozum, gan Kristus Pārtapšana notiek augstu kalnos. Kā šādas simbolikas izvērsums augsta vieta vai augsts līmenis, iekšējais vai ārējais, kalns nozīmē garīgu pacelšanos pāri pasaulīgajām lietām. 1765. gada 2. maijā baznīcai iemūrēja ar vara plāksni segtu  pamatakmeni. Uz plāksnes latīņu valodā rakstīts: “Dievs ir mūsu cerība. Akmens šeit guldīts ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā. Liel, ak, lielais Dievs! Šeit būt tavam namam un templim, Sargi pilsētu un zemi, liec plūst svētības straumēm, Ļauj, lai visām kārtām labi klājas, lai tās plaukst un zeļ! Un pamatakmens slēdz to savā piemiņā. 1765.gada 2. maijā”.  Dievnama ēka atbilstoši kritīgajām sakrālās arhitektūras tradīcijām pamatā orientēta R — A virzienā, lai gan vērojama neliela nobīde RDR — AZA virzienā. Ieejot baznīcā no rietumu puses mēs pagriežam muguru rietumiem, konkrētā gadījumā arī purvainajam līdzenumam, kā materiālās pasaules un nāves simbolam, izietu cauri priekštelpai, kas ar savu kvadrātisko formu simbolizē zemi, un vērstu savu fizisko un garīgos skatienu altārim — jaunas dzīves sākumam gaismas pusē austrumos. Aiz altāra lec Saule — no kristietības viedokļa — Jēzus patiesības Saule.

Sākotnēji virs Altāra agaismības racionālisma ideju ietekmē, lai draudzes uzmanību vairāk centrētu uz mācītāja sprediķi, bija novietota kancele.  1875. g. tā pārcelta joma kreisajā malā, kur to redzam vēl šodien.

Baznīcas trīs daļas — priekštelpa, joms un altāra vieta — atspoguļo Jeruzalemes tempļa uzbūvi — pagalms, templis, svētnīca — altāris. Taisnstūrveida baznīcas plānojums simbolizē kuģi. Kuģis kristīgās simbolikas interpretācijā attēlo garīgo virzību un ticību, kas dara iespējamu to piepildīt. Jēzus, kā Pestītājs, spēj staigāt pa ūdens virsu, bet Pēteris, kuram trūkst pietiekamas ticības, slīkst ūdenī. “Pestīšanas laivu” simbolizējis gan Noasa šķirsts, kas izglābies plūdos, gan Derības šķirsts (īpaši brīnumaini šķērsojot Jordānas upi (Joz. 3, 11-17); gan Baznīca. Joms, baznīcas galvenā aile, pamatoti aizguvis vārdu no latīņu vārda navis, kas nozīmē kuģis.

Baznīcas tornis sniedzas pretī Debesīm, iezīmēdams garīgu pacelšanos jeb kāpumu. Tas saista debesis un zemi. Virs torņa 1766. gada 14. jūnijā novietoja gaili. Greznais gailis modina guļošo pasauli un kā putns, kas pavēsta rītausmu un saullēktu, pasludina arī Gaismas uzvaru Pasaulē. Tādējādi kristīgajā izpratnē gailis ir augšāmcelšanās simbols un apzīmē Kristus atgriešanos Pastarajā dienā. Gailis, kuru pirmo apspīd Saules stari, simbolizē Kristus gaismas uzvaru pār tumsas spēkiem un atgādina ļaudīm, ka jāpošas rīta lūgšanai. Gailis ir it kā pakāpies virs lodes, kas simboliskajā nozīmē norāda debesis.

Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas muižiņas! - Ceļojums uz Biķerniekiem"

Pārgājiens Mežaparkā!

Pārgājiens "Iepazīsti Mangaļsalas dabas vērtības!"

Pārgājiens "Juglas krastos"

No Juglas iesim gar vēsturisko Sprunguļu dambi līdz Mūra krogam, tad apskatīsm labi saglabāto, klasicisma stilā celto Baložmuižu un tās parku. Pēc vecās zirgu pasta stacijas apskates un turpināsim ceļu uz Nāras kalnu — augstāko un sakaistāko kāpu Juglas ezera krastā. Pa ainavisko Juglas ezera krastu iesim līdz Berģupei. Apskatīsim Kaltiņu dižozolu, Mašēnu atteku un Zviedru kaujas lauka vietu. Pārgājienu noslēgsim Upesciemā pie Berģu muižas, kas devusi nosaukumu Berģiem — Rīgas mikrorajonam Juglas ezera austrumu krastā. Ceļā uzzināsim daudz interesantus faktus arī par citām šeit nepieminētām vietām, kā arī apkārtnes dabu un vēsturi. LASĪT VAIRĀK..