Pārgājiens "No Rīta Buļļiem līdz Vakara Buļļiem"
Šajās brīvdienās 25. un 26. maijā dosimies pārgājienā uz Buļļu salu - Latvijas lielāko salu! Esam izstrādājuši jaunu maršrutu no Rīta Buļļiem uz Vakara Buļļiem. Izmanto iespēju priecāties par pašlaik Buļļupes krastos ziedošajām jūrmalas armērijām – aizsargājamiem augiem, kas Latvijā sastopami tikai Buļļupes, Vecdaugavas un Ķīšezera apkārtnē!
Buļļu sala ir 8 km gara un ap 2 kilometrus plata dabiskas izcelsmes sala, kuru no kontinenta norobežo Lielupe un Daugava. Ceļā iepazīsimies ar piekrastes zvejnieku ciemu kultūrvēsturi. Apskatīsim Buļļu muižas un kāpās ieputināto zvejnieku ciemu vietu. Uzkāpsim Buļļusalas augstākajā kāpā un iziesim cauri noslēpumainam mežam, kurā zem biezas smilšu kārtas dus ieputināts ciems un ceļiniekus maldina Vadātājs...
Pārgājienā noteikti iepazīsim arī Vakarbuļļu apkārtnes dabas vērtības. Mērīsim un fotografēsim dižkokus. Uzzināsim, kas ir biotopi un mācīsimies tos noteikt, vērosim vēlā pavasara pārvērtības dzīvajā dabā. LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Āgenskalns"
2019. gada 18. un 19. maijā jauns pārgājiens Āgenskalnā.
Ja man jautā, kurš rajons līdzās Vecrīgai un pilsētas centram ir pats interesantākais, tad bez vilcināšanās atbildu: „Āgenskalns!” Interesantums ir tikai viena no šī rajona šķautnēm. Āgenskalns ir arī centram tuvākā jaukākā vieta Rīgā, it sevišķi ābeļziedu un ceriņu laikā. Noteikti ir vērts izbaudīt ziedos un zaļumos slīgstošās ieliņas ar senlaicīgiem koka namiņiem un priecāties par 20. gs. sākumā radīto jūgendstila arhitektūras pērļu smalkumu un eleganci. LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens "Ceļojums gar Mārupīti ceriņziedu laikā"
Svētdien, 12. maijā plkst. 10.00 tiksimies pie 10. tramvaja pieturas „Arkādijas parks” un dosimies aizraujošā ceļojumā no Māras dīķa līdz Lindenruhe muižiņai Mārupē. Izziņas pārgājiena mērķis tuvāk iepazīties ar Pārdaugavas kultūrvēsturisko mantojumu īpaši ar senajām muižiņām un dabas vērtībām.
Maršruts no Arkādijas parka vedīs gar Māras dīķa un Mārupītes krastiem līdz Borherta muižai, tad dosimies apskatīt Jaunās Bieriņu (Lindenruhe) muižas vietu. Tālāk sasniegsim 1906. gadā celto Šēnberģu muižiņu un iesim līdz Heinrihsona muižiņai un tēlnieku dārzam. Maršruta finālā sasniegsim veco Bieriņu (Lindenruhe) muižu, kuras tuvumā aplūkosim Mārupes ievērojamākos dižozolus. Protams, redzēsim vēl daudz ko citu! LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens "Vilku kalnu izaicinājums"
Sestdien 11. maijā dosimies pārgājienā no Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijas līdz Carnikavai.
Pārgājiena laikā apskatīsim daudzas apkārtnes ievērojamākās kāpas un iekarosim divas no Rīgas apkārtnes augstākajām virsotnēm – Baltajos kalnos un Vilku kalnos. Vispirms no Ziemeļblāzmas dosimies līdz Čigānu kalnam, tad šķērsosim Lapsu kalnu, iziesim cauri Mangaļmuižas laukiem un apskatīsim Mangaļmuižas parku. Tālāk dosimies pa Carnikavas un Garkalnes novadu robežstigu uz Baltajiem kalniem, tad Ērgļa kalna grēdu. Pa tās muguru aiziesim līdz Avotlejām. Mangaļu Eimura pļavās būs iespējas novērot tur it bieži sastopamos peļu klijānus un dzērves. Aiz Eimura nonāksim Dīķmežā un Vilku kalnos. Tālāk ceļš virzīsies gar Ādažu lidlauku uz Laveru ezeru, kur labvēlīgos apstākļos būs iespējams izpeldēties, lai gūtu spēku maršruta noslēguma posmam līdz Carnikavas dzelzceļa stacijai. LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Vecāķi"
Šo sestdien, 13. aprīlī dodies ar mums pārgājienā uz Rīgas piejūras skaisto kūrortu - Vecāķiem! Pasākuma mērķis šoreiz iepazīties ar Vecāķu kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtībām.
Maršruts sāksies Vecdaugavā pie 24. autobusa pieturas “Skanstnieki”. Te uzzināsim, kāpēc šo vietu agrāk sauca par Vecbaznīcu. Apskatīsim veco Daugavgrīvas baznīcas vietu un gar Daugavas atteku Ipalu dosimies virzienā uz Daugavas agrāko ieteku jūrā. Šeit pie Akmens dambja atrodas Vecāķu senākā daļa, kas iezīmēta jau 17. gs. zviedru kartēs. Upes krastos dzīvojuši daudzi ievērojami cilvēki, viņu skaitā slavenais aktieris Kārlis Sebris, tēlniece Valentīne Zeile, rakstnieks Andris Jakubāns. Ipalā pie bijušās kuģīšu piestātnes vērosim atlidojušos ūdensputnus. No Vecāķu zvejniekciema dosimies uz Lielo Vecāķu kāpu un vasarnīcu ciematu, kur aplūkosim skaistus jūgendstila arhitektūras pieminekļus un vietas, kur dzīvojusi komponiste Lūcija Garūta, operdziedātājs Tālis Matīss, gleznotāji Zariņi, amerikāņu žurnālists Donalds Dejs un daudzi citi ievērojami cilvēki. Maršruta noslēgumā apskatīsim Vecāķu pludmali un teiksmaino Vilkaču priedi. LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens „Čaukciema purva izaicinājums”
Šo svētdien, 14. aprīlī dodamies uz noslēpumaino Čaukciema purvu! Pārgājieni Ķemeru apkārtnē parasti tiek organizēti uz lielo Tīreļa purvu, Raganu purvu, taču šoreiz mēs iesim tālāk - pa Zaļo kāpu uz Čaukciema apkārtni.
Pārgājiens „Putnu dienas Jūgezerā”
Šo svētdien, 7. aprīlī dodamies uz Jūgezeru, tā apkārtnes mežiem un Eimuru laukiem tikties ar mūsu spārnotajiem draugiem!
Pārgājiens „Putnu dienas Eimuros”
Šo svētdien 31. martā dodamies Eimuru mežiem un laukiem tikties ar mūsu spārnotajiem draugiem!
Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas apkaimes! - Maskavas forštate"
Jau šo sestdien - 6. aprīlī dosimies pārgājienā pa Maskavas forštati – rajonu ar visai skarbu slavu, kas savā vēsturē ik uz soļa glabā liecības par dzīvo rosību uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
BIĶERU SVĒTĀS KATRĪNAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA
Biķernieku Svētās Katrīnas Evanģēliski luteriskā baznīca dēvēta arī par Biķernieku Katrīnas baznīcu, Biķernieku baznīcu vai Biķeru baznīcu.
J. K. Broce sniedzis ziņas, ka senākā Biķeru baznīca jeb, pareizāk, kapela te no koka celta jau 1694. gadā. 1701. vai 1702. gadā kara laikā tā izlaupīta, 1709. gadā savesta kārtībā un tad atkal kara vētrās sagrauta. Apkārtnes zemniekus iznīcināja mēris un tikai 1718. g. Biķeru draudzei atkal bija savs mācītājs. Dievkalpojumus noturēja attālajā Jumpravmuižā, bet, kopš 1735. g. zemnieka Jura Kaupes mājā. Tagadējā Biķeru baznīca celta 1765-1766 par apkārtnes zemnieku un Rīgas pilsoņu līdzekļiem. Būvdarbus Lielās ģildes vecākā Ernsta Heidefogeļa vadībā veica mūrniekmeistars J. N. Bergs un namdaris Albrehts, bet altāri un kanceli izgatavoja koktēlnieks K. G. Apelbaums. Dievnamu veltīja Krievijas ķeizarienei Katrīnai II un iesvētīja 1766. gada 1. oktobrī. Svinīgo ceremoniju vadīja Rīgas pilsētas virsmācītājs J. I. fon Essens un Biķernieku virsmācītājs J. G. Ruhendorfs. Tajā piedalījies arī tolaik Rīgā dzīvojošais vācu apgaismotājs un publicists Johans Gotfrīds Herders, kas uzturējās Grāvenheides muižiņā pie E. Heidefogeļa. Herders iesvētīšanas svinībām uzrakstījis tekstu kantātei. D. Botefūra kompnēto kantāti izpildīja septiņi dziedātāji un trīspadsmit mūziķi. Herdera tekstu “latviešiem par prieku” latviski pārtulkojis viņa draugs, Rīgas latviešu Jāņa draudzes mācītājs K. Rāvensbergs.
1775. gada 19. jūlijā īsi pirms dievkalpojuma sākuma zibens iespēra caur torni baznīcā, bet nenodarīja nekādu lielāku postu, vien apsvilināja altāri... Drīz pēc tam altāra kreisajos sānos piestiprināja metāla plāksni ar uzrakstu, kurā pieminēts šis notikums un lūgums Dievam: „Saudzē, Tēvs, saudzē!” Kopš tā laika baznīcu nav postījušas ne dabas stihijas, ne arī kari.
1875. gadā Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko izstrādāja projektu baznīcas kapitālai pārbūvei, taču dārdzības dēļ projekts palika nerealizēts. Šajā pat gadā pārcēla kanceli, kas racionālisma laika iespaidā agrāk atradās tieši virs altāra, atjaunoja altāri, nomainīja ērģeles un altāra galā piebūvēja plašu sakristeju. Lieli remontdarbi notika 1926. gadā — baznīcā ievilka elektrību, tornim un sakristejai uzlika jaunu jumtu, ielika jaunu kanceli, nokrāsoja altāri, solus, apzeltīja torņa gaili un lodi, ierīkoja zibensnovedēju. 1936. gadā altāra daļā uzlika melnu granīta piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. 1940. gadā baznīcas jumta atjaunošanai 1000 latus ziedoja Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis. 1967. gadā dievkalpojumus baznīcā pārtrauca. Pamesto ēku izdemolēja. Bojā gāja ērģeles, altārglezna, soli, pazuda lustra un sakrālie trauki. 20. gs. 70. gados Dievnamā bija iekārtota vitrāžistu darbnīca, tomēr, spriežot pēc avīžu sludinājumiem tajā noturētas arī izvadīšanas ceremonijas. 1985. gadā baznīca nodota LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātam. Astoņdesmito gadu beigās ēku restaurēja un tai uzlika jaunu vara skārda jumtu, kā arī atjaunoja un apzeltīja torņa gaili. Ar no Vācijas saņemta ziedojuma palīdzību iesāka fasādes un iekšējo telpu remontu. Sākot ar 1989. gada 15. aprīli Biķeru baznīcā pēc 22 gadu pārtraukuma atsākās dievkalpojumi. 2003. gadā ar Ievas un Imanta Lancmaņu gādību baznīca atguva 17. gs. gleznoto gleznu „Kristus pie Krusta”.
Draudze
17. gs. vidū Rīgas patrimoniālapgabala (pilsētas lauku novada) austrumu daļā Rīgas rāte izveidoja Biķeru draudzi un 1654. – 1657. g. algoja tai mācītāju.
Līdz 2. Pasaules karam Biķeru draudzē kalpojuši 46 mācītāji, lielākā daļa no tiem — neilgu laiku, dažkārt tikai pāris mēnešus, bet vairāki mācītāji nokalpojuši pat 10 — 26 gadus:
J. G. Ruhendorfs (1762 — 1777),
K. G. Fausts (1822 — 1848),
F. Tilings (1848 — 1874),
V. Tilings (1874 — 1886),
K. Rotermunds (1891 — 1907),
Kāde (1907 — 1933).
No 1934. gada līdz sešdesmitajiem gadiem draudzē kalpojis Pēterus Kleperis, kurš 1968. gadā ievēlēts par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu.
Līdz 1967. gadam, kad draudzi slēdza par mācītāju kalpojis Haralds Kalniņš — vēlākais vācu draudžu bīskaps visā bijušajā PSRS teritorijā.
No 1989. gada draudzē kalpojuši mācītāji: Roberts Feldmanis, Māris Lukašēvics, Aivars salmanis, Gundars Bākulis un Aleksandrs Bite. 1991. gadā draudze par patstāvīgu mācītāju aicināja Aleksandru Biti.
Atrašanās vieta
Biķernieku baznīca celta smilšainā priedēm apauguša plato veida uzkalna augstākajā virsotnē Dreiliņupīte labajā krastā. Dienvidrietumos – rietumos no baznīcas līdz pat smilšu kāpām Biķernieku mežā un Grīziņkalna rajonā plešas zems, agrāk purvains līdzenums. Uz ziemeļiem un austrumiem atrodas smilšains priežu mežs. Aptuveni 300 m ziemeļaustrumos no baznīcas atrodas Biķeru kapsēta. Enciklopēdijā “Rīga” norādīts, ka Biķeru kapi atklāti tikai 19. gs., taču, spriežot pēc mācītāja Klepera ziņojuma, tajos rakts jau apm. 1500. g. un tie tādējādi ir vecāki nekā pati Biķeru draudze. Zelmārs Lancmanis [Strazdumuižas] pamatskolas skolēnu ekskursijas aprakstā uz ziemeļiem Juglas virzienā atzīmējis (iespējams bij. Juglas zvēraudzētavas teritorijā, tomēr tā vieta pagaidām nav precīzi lokalizēta) t.s. “Nāves lauku”. Zviedru laiku kartēs gar baznīcas vietu aptuveni tagadējās Biķernieku ielas vietā vedis ceļš uz Dreiliņu muižu vēlāko Brekšu muižu (bij. Juglas papīrfabrikas rajonā). Netālu no baznīcas bijušo Sēlīša (”Sellit”) un Reņģes zemnieku sētu vietā jau pēc 1709.g. mēra epidēmijas dibināta Kaulu muiža — “Frankenhof”. Baznīca atradusies Rīgas patrimonālapgabala teritorijā, vēlāk iekļauta Dreiliņu pagastā un pēc tam Rīgas pilsētā. Jau 1801. g. blakus baznīcai atradusies skolas ēka.
Arhitektūra un iekārta
Biķernieku baznīca, Biķeru baznīca ir arhitektūras piemineklis — vienkārši veidota vēlā baroka baznīca. Projekta autors nezināms. Biķernieku baznīca ir taisnstūra plānojuma vienjoma celtne ar piebūvētu torni un sakristeju. Ēku sedz ļoti augsts, glazētu kārniņu jumts ar lukarnām. Torni noslēdz mīksti plastiskās formās veidots kupols ar lodi un gaili. Baroka formās veidoto ieejas portālu grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis, kas atgādina baznīcas piederību bijušajam Rīgas patrimoniālapgabalam. Baznīcas zālei horizontāli, apmesti griesti, lieli sīkrūšu logi. Interjerā saglabājies ērģeļu balkons, ko balsta toskāniešu kārtojuma koka kolonnas.
Sakarā ar to, ka celtnei apkārt paaugstinājies zemes līmenis, kurš laika gaitā nosedzis cokola daļu, šobrīd restaurētais un nokrāsotais 20. gs. otrajā pusē rekonstruētais cokols izveidots neatbilstošā augstumā. Zem altāra telpas kapeņu vajadzībām izbūvētas velves, kas savam nolūkam nav izmantotas. 1991. g. konstatēts, ka grīda — draudzes telpā — dēļu, altārtelpā — kaļķakmens flīžu — saglabājusies no baznīcas celšanas laika, apmierinošā tehniskā stāvoklī. Torņa ieejas durvju vērtnes sbojātas 20. gs.70. gados — kombināta “Māksla” darbības laikā: kopā ar dēļu pamatni izzāģēta dekoratīva dzelzs kaluma atslēgu kārba, noplēstas deskoratīvās volūtas, profiljoslas un vērtņu seglīste, vērtņu ārējās plaknes apsistas ar dzelzs skārdu. Vērtņu iekšpusē saglabājušās dekoratīvas dzelzs kaluma viras, bultu pamatnes u.c. sīkāki elementi. No iekārtas priekšmetiem baznīcā saglabājušies tikai: 1875. gadā uzstādītā kancele (bez uzejas) un 1875. gadā izgatavotais ērģeļu prospekts. (..) Viens no trim misiņa kroņlukturiem pēc baznīcas demolēšanas stipri bojātā stāvoklī pārvests uz Rundāles pils muzeju un restaurēts Viļņas restaurācijas institūtā. Svētā vakarēdiena trauki un baznīcas arhīvs gājuši bojā 2. Pasaules kara laikā. Nav zināma arī sudraba priekšmetu atrašanās vieta un to fotoattēli.
Arhitektūras sakrālais raksturojums
Baznīca uzbūvēta pakalnā. Kalns kā vieta uz zemes, kas iesniedzas debesīs, simbolizē debesu un zemes mistisko saistību: gan Bauslības galdiņu nodošanu Mozum, gan Kristus Pārtapšana notiek augstu kalnos. Kā šādas simbolikas izvērsums augsta vieta vai augsts līmenis, iekšējais vai ārējais, kalns nozīmē garīgu pacelšanos pāri pasaulīgajām lietām. 1765. gada 2. maijā baznīcai iemūrēja ar vara plāksni segtu pamatakmeni. Uz plāksnes latīņu valodā rakstīts: “Dievs ir mūsu cerība. Akmens šeit guldīts ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā. Liel, ak, lielais Dievs! Šeit būt tavam namam un templim, Sargi pilsētu un zemi, liec plūst svētības straumēm, Ļauj, lai visām kārtām labi klājas, lai tās plaukst un zeļ! Un pamatakmens slēdz to savā piemiņā. 1765.gada 2. maijā”. Dievnama ēka atbilstoši kritīgajām sakrālās arhitektūras tradīcijām pamatā orientēta R — A virzienā, lai gan vērojama neliela nobīde RDR — AZA virzienā. Ieejot baznīcā no rietumu puses mēs pagriežam muguru rietumiem, konkrētā gadījumā arī purvainajam līdzenumam, kā materiālās pasaules un nāves simbolam, izietu cauri priekštelpai, kas ar savu kvadrātisko formu simbolizē zemi, un vērstu savu fizisko un garīgos skatienu altārim — jaunas dzīves sākumam gaismas pusē austrumos. Aiz altāra lec Saule — no kristietības viedokļa — Jēzus patiesības Saule.
Sākotnēji virs Altāra agaismības racionālisma ideju ietekmē, lai draudzes uzmanību vairāk centrētu uz mācītāja sprediķi, bija novietota kancele. 1875. g. tā pārcelta joma kreisajā malā, kur to redzam vēl šodien.
Baznīcas trīs daļas — priekštelpa, joms un altāra vieta — atspoguļo Jeruzalemes tempļa uzbūvi — pagalms, templis, svētnīca — altāris. Taisnstūrveida baznīcas plānojums simbolizē kuģi. Kuģis kristīgās simbolikas interpretācijā attēlo garīgo virzību un ticību, kas dara iespējamu to piepildīt. Jēzus, kā Pestītājs, spēj staigāt pa ūdens virsu, bet Pēteris, kuram trūkst pietiekamas ticības, slīkst ūdenī. “Pestīšanas laivu” simbolizējis gan Noasa šķirsts, kas izglābies plūdos, gan Derības šķirsts (īpaši brīnumaini šķērsojot Jordānas upi (Joz. 3, 11-17); gan Baznīca. Joms, baznīcas galvenā aile, pamatoti aizguvis vārdu no latīņu vārda navis, kas nozīmē kuģis.
Baznīcas tornis sniedzas pretī Debesīm, iezīmēdams garīgu pacelšanos jeb kāpumu. Tas saista debesis un zemi. Virs torņa 1766. gada 14. jūnijā novietoja gaili. Greznais gailis modina guļošo pasauli un kā putns, kas pavēsta rītausmu un saullēktu, pasludina arī Gaismas uzvaru Pasaulē. Tādējādi kristīgajā izpratnē gailis ir augšāmcelšanās simbols un apzīmē Kristus atgriešanos Pastarajā dienā. Gailis, kuru pirmo apspīd Saules stari, simbolizē Kristus gaismas uzvaru pār tumsas spēkiem un atgādina ļaudīm, ka jāpošas rīta lūgšanai. Gailis ir it kā pakāpies virs lodes, kas simboliskajā nozīmē norāda debesis.
Ja Jūs ieinteresēja šīs ziņas par Biķeru baznīcu un Jūs vēlaties uzzināt vairāk par Biķernieku apkārtnes muižiņām un kultūrvēsturi, esat aicināts/a piedalīties pārgājienā „Ceļojums uz Biķerniekiem”. Tuvāka informācija zaliepargajieni.lv/celojums-uz-bikerniekiem/ |
Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas muižiņas! - Ceļojums uz Biķerniekiem"
Pavasarī turpināsim Rīgas muižiņu un kultūrvēstures iepazīšanu arī Daugavas labajā krastā. Sestdien 23. martā un svētdien 24. martā dosimies pārgājienā uz Biķerniekiem un Brekšiem.
Pārgājiens Mežaparkā!
Sestdien 16. martā un svētdien 17. martā dosimies pārgājienā pa Mežaparku. Aplūkosim šo Rīgas atpūtas vietu no neierastiem skatupunktiem – iepazīsim meža mūžamzaļos augus, mērīsim dižkokus un uzzināsim interesantus faktus par Mežaparka dabu un vēsturi.
Pārgājiens "Iepazīsti Mangaļsalas dabas vērtības!"
Šo svētdien, 10. martā dosimies pārgājienā pa Mangaļsalu skatīt Dabas radīto priežu muzeju, retos augus, aizsargājamos biotopus un, ja palaimēsies, jūrā redzēsim delfīnus vai ziemojošus ūdensputnus.
Pārgājiens "Juglas krastos"
Šo sestdien, 9.martā dosimies pārgājienā pa Juglas apkārtni.
No Juglas iesim gar vēsturisko Sprunguļu dambi līdz Mūra krogam, tad apskatīsm labi saglabāto, klasicisma stilā celto Baložmuižu un tās parku. Pēc vecās zirgu pasta stacijas apskates un turpināsim ceļu uz Nāras kalnu — augstāko un sakaistāko kāpu Juglas ezera krastā. Pa ainavisko Juglas ezera krastu iesim līdz Berģupei. Apskatīsim Kaltiņu dižozolu, Mašēnu atteku un Zviedru kaujas lauka vietu. Pārgājienu noslēgsim Upesciemā pie Berģu muižas, kas devusi nosaukumu Berģiem — Rīgas mikrorajonam Juglas ezera austrumu krastā. Ceļā uzzināsim daudz interesantus faktus arī par citām šeit nepieminētām vietām, kā arī apkārtnes dabu un vēsturi. LASĪT VAIRĀK..
Pārgājiens "Iepazīsti Rīgas piejūru! - Vecāķi"
Šo sestdien, 2. martā dosimies aizraujošā ceļojumā uz Rīgas piejūras skaisto kūrortu. Izziņas pārgājiena mērķis ir tuvāk iepazīties ar Vecāķu kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtībām.
Maršruts no Vecāķu stacijas vedīs uz ievērojamu cilvēku dzīves vietām, apskatīsim vairākus varenus dižkokus, teiksmaino Vilkaču priedi un jūras piekrasti. Tad gar komponistes Lūcijas Garūtas un operdziedātāja Tāļa Matīsa mājām dosimies uz Lielo Vecāķu kāpu un veco zvejnieku ciematu pie Vecdaugavas, kur dzīvojis ievērojamais aktieris Kāŗlis Sebris un rakstnieks - putnu draugs Roberts Sēlis. Pārgājiens noslēgsies pēc 7 - 8 km maršruta sākuma vietā pie Vecāķu stacijas. LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens "Iepazīsti Pārdaugavas muižiņas! V daļa - Ceļojums uz Ēbeļmuižu"
Svētdien, 3. martā, dosimies aizraujošā ceļojumā no Māras dīķa līdz Ēbeļmuižai. Izziņas pārgājiena mērķis ir tuvāk iepazīties ar Pārdaugavas kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši ar senajām muižiņām un dabas vērtībām.
Maršruts no Arkādijas parka vedīs līdz Rīgas ievērojamākā mēra Džordža Armisteda villai, tad pa Indriķa ielu līdz Torņakalna mācītājmuižiņai. Iepazīsimies ar senā Torņakalna vēsturisko apbūvi Altonavas ielā un Vienības gatvē, dosimies uz Atgāzeni, kur apskatīsim Atgāzenes parku un muižas vietā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta no 1897. – 1899. gadam būvēto Šēnfelda klīnikas kompleksu. Pārgājiena I daļa noslēgsies pēc 7 km pie Ēbeļmuižas Ziepniekkalnā. Tiem, kuri vēlēsies veikt vēl 5 km atpakaļ līdz Arkādijas parkam, būs iespēja iepazīties ar vēl citām mazāk zināmām Atgāzenes un Torņakalna vēsturiskajām vietām. LASĪT VAIRĀK...
Pārgājiens "Iepazīsti Pārdaugavas muižiņas! IV daļa - Ceļojums uz Iļģuciemu"
Šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. februārī dosimies iepazīt Pārdaugavas muižiņas Iļģuciemā!
Šoreiz ceļojums solās būt muižiņām bagāts — vienā dienā aplūkosim 7 muižiņas. Iepazīsimies ar Pīlādžbirzs muižiņu, Volfšmita, Zengbuša, Blaua, Gerstenmeijera, Fabrikanta un Nordeķu muižiņām. Apskatīsim arī iespējamās Svētā Jura hospitāļa un Francena muižu vietas. Ceļā redzēsim un iepazīsim daudz citu kultūrvēsturisko un dabas vērtību, tajā skaitā Rīgas augstāko kalnu — Dzegužkalnu! LASĪT VAIRĀK
Pārgājiens "Iepazīsti Latvijas lielāko salu!"
Šo svētdien, 3. februārī dosimies pārgājienā uz Buļļu salu — Latvijas lielāko salu, kur piedāvājam baudīt vislielāko dabisko ainavu daudzveidību Rīgā!
Buļļu sala ir 8 km gara un ap 2 kilometrus plata dabiskas izcelsmes sala, kuru no kontinenta norobežo Lielupe un Daugava. Pārgājienā redzēsim sniegotu Rīgas ekoloģiski tīrāko mežu, Rīgas jūras līci un Lielupes stāvkrastus, kas rada sajūtas, ka esam tālu Kurzemes rietumos. Apskatīsim Vakarbuļļu seno zvejnieku ciemu, mākslinieka Imanta Poļa koka skulptūras un mākslinieka Paula Jaunzema brīvdabas darbnīcu. Uzkāpsim Buļļusalas augstākajās kāpās un iziesim cauri noslēpumainam mežam, kurā zem biezas smilšu kārtas dus ieputināts ciems un ceļiniekus maldina Vadātājs... LASĪT VAIRĀK
Pārgājiens "Iepazīsti Vecmīlgrāvi!"
Sestdien, 2. februārī plkst. 10.00 tiksimies Vecmīlgrāvī, netālu no dzelzceļa stacijas „Ziemeļblāzma” pie 24. autobusa pieturas „Emmas iela” un dosimies aplūkot Rīgas jūras vārtus — Vecmīlgrāvi ar tā romantisko ostas rajona gaisotni.
Izziņas pārgājiena mērķis tuvāk iepazīties ar Vecmīlgrāvja, Ziemeļblāzmas, Rinužu (tagad pārdēvēti par Rīnūžiem) un Vecbaznīcas ciema kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vērtībām.
No maršruta sākuma punkta dosimies uz Vecmīlgrāvja rajonu, ko vecie iedzīvotāji sauc par „Cīzi”, tad uz Lodera krastmalu, kur apskatīsim Augusta Dombrovska kokzāgētavas vietu. Tālākais ceļš mūs vedīs uz Latviešu tautas Gaismas pili — Ziemeļblāzmu un Burtnieku namu. Pēc tam Rinužos apskatīsim apkārtnes dižāko ozolu un Balto baznīcu — bāku, kā arī uzzināsim, kā cēlies Rīnūžu vārds. Gar rakstnieka Viļa Lāča vecāku māju dosimies līdz Latviešu teātra tēva Jāņa Peitāna kapam un maršrutu pabeigsim bijušajā Vecbaznīcas ciemā.
Pārgājiens "Iepazīsti Pārdaugavas muižiņas! III daļa - Ceļojums uz Bišu muižu"
Ziema Bišu muižu ietērpusi baltās sniega kupenās. Tā ir savdabīga ainava kādu citos gada laikos neredzēsim. Nesen pie muižas sniegā varējām novērot pat daudzu stirnu pēdas... Taču tas ir tikai mūsu pārgājiena galamērķis, ceļā redzēsim un iepazīsim daudz citu kultūrvēsturisko un dabas vērtību.
Sestdien un svētdien - 26. un 27. janvārī plkst. 10.00 tiksimies pie 10. tramvaja pieturas „Arkādijas parks”. No šejienes gar veco Jeruzalemes krogu un Jāņa Akurātera muzeju dosimies līdz Torņkalna mācītājmuižiņai, Vienības gatvē aplūkosim lielisko Bloka muižiņu un tālāk maršrutu turpināsim pa veco Torņakalnu līdz Bauskas ielai, kur redzēsim arhitekta Alfrēda Ašenkampfa celto ādu fabrikas direktora Vildenberga grezno villu un 18. gs. baroka stila formās celto Frīdriha muižu un daudzus citus Rīgas vēsturei nozīmīgus objektus. Apmēram pēc sešiem kilometriem nonāksim Bišu muižā, kur apskatīsim klasicisma stilā celto Bišu muižas pili un tās parku. Muiža ir ievērojama ne tikai ar savu arhitektūru, bet arī ar to, ka tajā mūža otro pusi pavadījis izcilais vācu komponists Johans Georgs Mītels (1728-1788) – Johana Sebastiana Baha skolnieks.