PĀRGĀJIENU CIKLS

KURZEMES CEĻŠ

2020. gadā esam nolēmuši rīkot pārgājienu ciklu, kura mērķis ir radīt aizraujošu un dzīvotspējīgu pārgājienu taku tīklu Kurzemes iepazīšanai.

Interesantas un labas takas ierīkošanai ir nepieciešams pa tās iespējamo trasi iziet vairākus pārgājienus, izmēģinot arī dažādus alternatīvus maršrutu variantus. Panākumu atslēga slēpjas rūpīgā vides izzināšanā un pēc iespējas plašākas sabiedrības iesaistīšana takas veidošanā un testēšanā.

TUVĀKAIS PĀRGĀJIENS:

Pārgājienu cikla Kurzemes Ceļš 3. pargājiens: No Slokas līdz Ragaciemam
Sestdien 29. februārī kopā ar „Zaļajiem pārgājieniem” piedalies pārgājienu cikla „Kurzemes ceļš” 3. pārgājienā „No Slokas līdz Ragaciemam”!

Pārgājiens sāksies 9.30 dzelzceļa stacijā „Sloka”. Pāriesim pāri senajam Kurzemes ūdensceļam – Slocenes upei un dosimies  līdz Slokas ezeram. Tur redzēsim izplūstošus sēravotus un aiziesim līdz putnu vērošanas tornim. Tālāk ceļš mūs vedīs...


UZZINĀT VAIRĀK!

Kurzemes ceļa ideja radās jau aptuveni pirms gada. Mūs aizrauj Kurzemes interesantā vēsture: kareivīgo kuršu laikmets, Kurzemes hercoga Jēkaba attīstītās Rietumeiropas parauga valsts ar dzelzslietuvēm, kuģubūvētavām un tās globālo uzdrošināšanos dibināt kolonijas Gambijā, Tobago un pat Norvēģijā!

Kurzemes Ceļš Māja
Sākumā bija ideja veidot hercoga Jēkaba taku, taču vēlāk sapratām, ka bez Jēkaba Kurzemē vēl ir daudz kas cits interesants. Secinājām, ka Latvijā ir ļoti labas lokālās dabas takas, taču vēl arvien pietrūkst attīstīts novadu taku tīkls kāds tas ir, piemēram, Turcijā, kur ierodas tūristi no visas pasaules, lai izstaigātu Liķijas, Kārijas vai Frīģijas novadu takas. Novadu taku uzdevums ir iepazīstināt ar novada vidi tās veselumā pievēršot uzmanību gan novada vēsturei, gan šodienas dzīvei un dabai.


Bieži ir tā, ka tūristi izjoņo pa taku no punkta A līdz punktam B, labākā gadījumā uztverot spilgtākās ainavas, tāpēc mūsu projekta uzdevums ir palīdzēt fokusēt uzmanību uz vietas identitāti – ar tikai šai konkrētai vietai raksturīgo nosaukumu, stāstu un portretu.

Vietas nedrīkst kļūt anonīmas, jo tad tās bauda anonīmu attieksmi. Bez spējas padziļināti redzēt vidi mums parasti tā pārvēršas fonā.

Kurzemes Ceļš Ventas ūdenskritums Kuldīgā

Izejam cauri mežam un pajautājam viens otram, ko mēs tur redzējām. Daži teiks:
"Tur bija daudz koku, vietām arī biezi krūmi un izcirtumi. Nekas īpašs – mežs kā mežs!”
Bet citi turpat būs ieraudzījuši retas savvaļas orhidejas, dažādu sugu papardes, vecu koku audzes, dižkokus, jaunaudzes, kuplu kadiķu pudurus, vaboles, skudras, putnus, savādus uzkalniņus, strautiņus ar saviem nosaukumiem un stāstiem.

Spēja uzmanīgi vērot ir nepieciešama arī novada kultūrvides izpratnei. Daži ejot cauri ciemam vai pilsēti redzēs lielākas un mazākas, glītākas un neglītākas ēkas, savukārt citi daudzās no tām saskatīs arī vēstures notikumus, arhitektūras stilus un cilvēku likteņus. Uzmanīgi skatoties mēs kļūstam iespaidiem bagātāki un gudrāki. Diemžēl jākonstatē bēdīgs fakts, ka šodien ikdienā, nepārtraukti racionalizējot savu darbību, cilvēks uz vidi iedarbojas to neredzot un nesajūtot.
Kurzemes Ceļš Ūdenskritums
Mēs brīnāmies par valdības iestāžu absurdajiem lēmumiem, kas bieži vien postoši skar vidi. Cēlonis tam parasti ir kabinetos un pie datoru monitoriem “iekapsulēto” personu atsvešinātība no reālās vides.

No šīs mūsu laikmeta nelaimes nav pasargāts neviens no mums. Arī es tagad veros datora ekrānā, lūkojos mobilajā telefonā un tā tas notiek daudzas, jo daudzas stundas.

Tāpēc atcerēsimiems par mūsu pienākumu pret sevi, savu organismu un vidi, būt kustīgiem, dzīviem un redzīgiem un iesim Dabā! Iepazīsimies ar mūsu novadiem!

Lai nenotiek tā, kā tas noticis iepriekšējās reģionālās reformas laikā, kad kabinetos aizsēdējušās personas pieņēma kultūrvēsturiski absurdo lēmumu par vairāku Daugavas labā krasta novadu iekļaušanu Zemgles reģionā!

Kurzemes ceļš savienos mūsu galvaspilsētu Rīgu ar Kurzemes svarīgākajiem vēsturiskajiem centriem:

Sloku, Tukumu, Talsiem, Kuldīgu un Liepāju

Kurzemes Ceļš drupas
Ar vārdu “Kurzeme” mēs saprotam teritoriju Daugavas kreisajā krastā, ko vēsturiski apdzīvoja kurši, līvi un zemgaļi, zemi, kas ilgāku laiku ietilpa Kurzemes hercogvalstī un Kurzemes gubernatūrā.

Šajā laikā tautā izveidojās priekšstats, ka Kurzeme sākas Daugavas kreisajā krastā, ko apstiprina dziesmas vārdi

“Aiz Daugavas Kurzemē”.

Šo uzskatu ievērojam un pieņemam arī mēs.
Kurzemes Ceļš Akmens
Vēl būtiska mūsu projekta iezīme ir tā, ka “Kurzemes ceļu” veidosim galvenokārt uz sabiedrības ziedojumu un brīvprātīgā darba pamata, maksimāli atsakoties no birokrātiskas un formālas pieejas un pilnībā atsakoties no Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzekļu izmantošanas.

Šādi rīkojamies tāpēc, ka ekotūrisms (vides tūrisms), ko mēs popularizējam, pēc definīcijas ir sociāli atbildīgs tūrisms, kas rosina zaļo dzīvesveidu, vietējās sabiedrības aktivitāti, un izmanto vietējos resursus, tajā skaitā cilvēku pašdarbības un entuziasma enerģiju.

Pašlaik esam izstrādājuši pirmā Kurzemes ceļa posma Rīga - Tukums četrus maršrutu variantus:

1. Āgenskalns – Priedaine (18 km)

2. Priedaine – Sloka (24 km)

3. Sloka – Ragaciems (18 km)

4. Ragaciems – Tukums (23 km).

Jau šosestdien dodamies ceļā – mūs gaida 1. Kurzemes ceļa maršruts: Āgenskalns – Priedaine!

VISI SĒRIJAS "KURZEMES CEĻŠ" PĀRGĀJIENI:

Kurzemes Ceļš 1. pārgājiens: "No Āgenskalna līdz Priedainei"
Kurzemes Ceļš 2. pārgājiens: "No Priedaines līdz Slokai"
Kurzemes Ceļš 3. pārgājiens: "No Slokas līdz Ragaciemam"



 .